Muzikālais autosportists

Ātrums, laba stratēģija un komandas sadarbība ir neatņemamas sastāvdaļas pazīstamā
dīdžeja [Ex] da Bass, īstajā vārdā Mareka Daiņa, izvēlētajam hobijam. Tas viņa ritmiem pārpilnajā ikdienā ienes pamatīgu adrenalīna devu. Mareks Dainis startē folkreisā.

Folkreisa vasaras sezonas pēdējais posms Bauskā, sporta kompleksā „Mūsa” Marekam Dainim un viņa „Volkswagen Golf III” automašīnai iesākās ar pamatīgu grūstīšanos un aizstāvēšanos pret konkurentu uzbrukumiem. Tālāk sekoja neveiksmīgs starts otrajā braucienā, jo priekšā stāvošā automašīna startā noslāpa,
un Mareks tai iebrauca aizmugurē. „Kamēr tiku garām, visi jau bija gabalā,” par
neveiksmēm atcerējās braucējs. Trešajā kvalifikācijas braucienā starts izdevās,
taču trasē viņam nācās cīnīties ar titulēto kartingistu Henriju Grūbi. Šī cīņa gandrīz
noslēdzās ar izstāšanos un apskādētu auto: „Izdevās noturēties un neļaut sevi
sagriezt.” Noslēdzošajā, ceturtajā kvalifikācijas braucienā Marekam par otro pozīciju
nācās cīnīties ar šo pašu konkurentu, tomēr arī šis brauciens noslēdzās ar neveiksmi,
jo pirmajam cilindram nokrita svečvads. „Visas šīs likstas man liedza uzreiz
kvalificēties A finālam,” viņš stāstīja. Par vietu A finālā būs jācīnās no B fināla, taču
labi, ka šajā braucienā varēs startēt no pirmās rindas.

„B finālā nedaudz nogulēju startu. Līdz ar to pirmajā līkumā iekļuvu burzmā, kurā priekšā braucošie manu vējstiklu aizmeta ar dubļiem, bet, mēģinot ieslēgt logu tīrītājus,
tie iestrēga un vienu brīdi neredzēju pilnīgi neko. Tad tikai sākās īstās cīņas,” saspringto situācija aprakstīja Mareks. Nākamajos divos apļos ar savu mašīnu viņš spēja attīstīt
pietiekami lielu ātrumu, lai pēc izbraukšanas no džokerapļa varētu atrasties otrajā
pozīcijā, kas garantētu vietu A finālā. Aiz Mareka atradās vasaras kausa kopvērtējuma
trešās vietas īpašnieks Kristaps Lapsa. „Sedzos, nelaidu garām.” Iebraucot pēdējā
aplī pirmajā līkumā salūza ātrumkārba un pazuda otrais ātrums, līdz ar to cīņa bija
galā. „Iekšā viss vārījās un bija lielas dusmas uz tehniku, jo būtu noturējies,” viņš
teica. „Žēl, bet tāds ir autosports.”

Folkreiss – pirmais pakāpiens autosporta karjeras kāpnēs

Folkreisa dzimtene ir Skandināvija, kur tas ir masveidīgs autosporta veids. Tas
daudzos gadījumos palīdzējis sportistiem kāpt pa karjeras kāpnēm un kļūt par čempioniem.

Sacīkstes norisinās slēgtās trasēs, kurās notiek sacensības arī rallijkrosā un autokrosā,
taču galvenā atšķirības no šīm disciplīnām ir tā, ka folkreisā tiek ierobežotas tehnikas
būves izmaksas. Gan Latvijā, gan Skandināvijas valstīs jebkuru startējošo automašīnu
var iegādāties par noteiktu naudas summu, kas pie mums ir 950 eiro. Līdz ar to
sportists mašīnas attīstībā var ieguldīt milzīgas naudas, taču to jebkurā gadījumā varēs
iegādāties par 950 eiro.

Folkreisa galvenais mērķis ir palīdzēt sportistiem sākt ceļu uz augstākajām autosporta disciplīnām. Līdz šim Latvijas autokrosa čempionātā no folkreisitiem braucis tikai
Jānis Nikels, taču jau vairāki braucēji izteikuši gatavību tuvākā vai tālākā nākotnē arī kāpt soli augstāk. Tomēr ne visiem folkreiss ir tikai karjeras sākums autosportā, jo citi to uzskata par iespēju piedalīties sacensībās par mazām izmaksām.

Šīs autosporta disciplīnas mērķis ir attīstīt arī jaunu mehāniķu paaudzi, kuri sarežģītos
darba apstākļos iemācas steidzami risināt problēmas. Tāpat izmēģināt spēkus var
jaunie tiesneši, sacensību rīkotāji un citi. Folkreiss palīdz autosportam.

Debijā trešā vieta

Mareka interese par autosportu radās jau bērnībā, jo astoņdesmito gadu beigās un
deviņdesmito gadu sākumā autokrosa un rallijkrosa sacensībās ar labiem rezultātiem
startēja viņa tēvs Ēriks Dainis. „Bērnībā, braucot viņam līdzi, ar autosportu saslimu
arī es,” atklāja pazīstamais dīdžejs. „Nodarboties ar autosportu bija viens no maniem
bērnības sapņiem.”

Mareks vienmēr cenšas atrast brīvo laiku, lai varētu apmeklētu autosporta
sacensības. „Autokross un rallijkross man ir vistuvākie un sportistu aprindās man ir
ļoti daudz labu draugu.”

2009.gada vasaras noslēgumā Marekam bija iespēja realizēt savu sapni un braukt ar
sacensību mašīnu un to viņš, ilgi nedomājot, īstenoja. Viņam palīdzēja Juris Sirko,
kurš ir viens no folkreisa aizsācējiem Latvijā. Juris arī tagad M.Dainim pamāca
dažādas viltības trasē, kas varētu palīdzēt sasniegt augstus rezultātus. „Pirmo reizi
folkreisa mašīnā iesēdos pēc pasākuma Siguldā, kad viesojāmies pie Jura. Sajūtas
bija fantastiskas.” Jau rudenī Brenguļu trasē Valmierā Mareks aizvadīja savas pirmās
oficiālās folkreisa sacensības. Viņš atzīst, ka no malas debija autosportā izskatījusies
diez gan samocīta, taču veiksme bija Mareka pusē un viņš kāpa uz goda pjedestāla
trešā pakāpiena. Līdz ar to āķis bija lūpā.

Drošības jostas pasargāja pat tad, kad mašīna atradās kupenās

Veiksmīgā debija radīja pavisam citu stimulu startēt un bieži vien mērķis tika izvirzīts
augstāks par paša spējām. „Rezultāts ir svarīgs. Jāiet uz maksimumu.” Šāda devīze
viņam lika cīnīties par katru centimetru trasē. „2010.gada ziemas sacensībās „Mūsas”
trasē mans pirmais starts beidzās ar pamatīgu avāriju trases leģendārajā, otrajā
līkumā. Tajā mēs ar divām konkurentēm – Eviju Vītoli un Kristīni Staņeviču, kura
citas autosporta disciplīnas – drifta – sabiedrībā pazīstama kā Kristena, mēģinājām
iebraukt trijatā, bet tā kā es biju ārmalā, mani iestūma kupenā. Sapratis, ka ārā
saviem spēkiem netikšu, noslāpēju dzinēju un biju gatavs kāpt laukā no mašīnas.
Likās, ka visi konkurenti jau ir prom un esmu drošībā, bet izrādījās, ka tomēr viens
no viņiem ir nogulējis startu un dēļ gaisā saceltajām sniega vērpetēm mūsu avāriju
nav redzējis. Tas viss beidzās ar pamatīgu sitienu mana auto pēcpusē. Labi, ka vēl
nebiju atsprādzējies un nekāpu laukā, jo pretējā gadījumā, iespējams, pie stūres
nekad vairs nevarētu sēdēt,” ar visasākajām emocijām savā sportista pieredzē dalījās
Mareks. „Pirmās emocijas bija pamatīgs šoks un neizpratne par notiekošo. Sapratu tikai to, ka vēl brīdi ir jānogaida, jo kas zina – varbūt sekos vēl viens trieciens. Tīri instinktīvi sarāvos sēdeklī un noliecu galvu. Kad iestājās klusums, sapratu, ka beidzot viss ir galā un varu kāpt ārā.” Pēc trieciena mašīna bija pamatīgi cietusi, tomēr, izlaižot otro kvalifikācijas braucienu, kura laikā komanda paveica šķietami neiespējamo un salaboja auto, Mareks varēja turpināt sacensības. Šķībais pakaļējais tilts viņam netraucēja iekļūt A finālā, kurā tika veikti četri no septiņiem apļiem, jo viens no konkurentiem izsita trešo
golfiņu no trases. Neskatoties uz to rezultāts pēc piedzīvotā bija apmierinošs. „Tas,
protams, nebūtu iespējams bez manas komandas lieliskā darba.”

Folkreisā visi ir draugi

Šajā autosporta disciplīnā braucēji cīnās ne tikai par individuālajiem kopvērtējuma
punktiem, bet arī komandu ieskaitē. Aizvadītajā vasaras sezonā tajā piedalījās septiņas
komandas un Mareks pārstāvēja vienību „Folkreisa Fabrika”, kura vasaras kausā
izcīnīja trešo vietu. Bez Mareka tajā startē viņa brālis Rihards Dainis un Juris Sirko.
Tomēr vēlāk Juris uz pāris mēnešiem devās [strādāt] uz Angliju, tajā laikā viņa vietu
ieņēma Nikels. Lai arī sportiskie rezultāti visiem ir svarīgi, tomēr folkreisā braucēji
viens otram ar prieku aizdot radiatoru, pumpi, vai riepas, jo, kas zina, iespējams,
kādreiz pašam būs nepieciešama palīdzība. „Man ir liels prieks, ka folkreisa kolektīvs
ir izveidojies par labu draugu kompāniju, kur lielākā daļa no mums ir gatavi jebkurā
brīdī palīdzēt viens otram.” Tomēr trasē draudzība tiek aizmirsta un tur katrs cīnās par
sevi.

Mareks kādreiz gribētu izmēģināt spēkus arī autokrosā, taču viņš apzinās, ka vēl ir
pietiekami daudz jāmācās, lai līdz tādam līmenim izaugtu. „Pabraukt ātri varu, bet
pagaidām jātiek galā ar tehniku. Brīžiem bija sajūta, ka jāiet uz baznīcu vai vienkārši
jātiek vaļā no sava auto. Tomēr gribētos domāt, ka kā braucējs es progresēju.”

Folkreisā tagad sākusies ziemas sezona, kurā Mareks grib uzrādīt augstvērtīgus rezultātus.

„Domāju, ka ziemā iesim tikai un vienīgi pēc otrā čempiona titula komandu ieskaitē
un, protams, mēģināsim arī būt vismaz pieciniekā individuāli.”

Populārais dīdžejs savu individuāli labāko sniegumu parādījis tieši sacensībās ziemā,
kad posmā, kas norisinājās „Raunas bruģakmens” trasē, 37 braucēju konkurencē
viņš -20 grādu temperatūrā izcīnīja otro vietu. „Sajūtas bija fantastiskas! Sākumā pat
nespēju tam noticēt. Tikai tad, kad draugi, fani un konkurenti mani nāca apsveikt,
apzinājos, ka esmu viens no labākajiem šajās sacensībās. Brīdi vēlāk būtu bijis gatavs
atkal sēsties mašīnā un braukt vēl un vēl un vēl.”

Fakti

• Kopš folkreisa parādīšanās Latvijā, tajā uz starta stājušies 116 braucēji, no kuriem 78 debitēja pagājušajā gadā
• Aizvadītajā gadā par folkreisa vasaras kausa ieguvēju kļuva 18 gadus vecais Renārs Ēķis,
bet komandu kopvērtējumā uzvarēja „Autocross.lv” vienība.
• Lai piedalītos folkreisa sacensībās, pilotiem obligāti nav nepieciešama
autovadītāja apliecība. Bez tās startē arī Mareks Dainis.
• Norvēģijā ir vairāk kā 5000 licenzētu autosportistu, no kuriem vairāk kā 3500 ir folkreisisti.

ASV basketbolā spēkus izmēģinājušais Klāvs Bedrītis

Latvijas basketbola līgas (LBL) komandas “Valmiera” 26 gadus vecais aizsargs Klāvs Bedrītis ir viens no latviešu spēlētājiem, kurš izmēģinājis savus spēkus ASV koledžu basketbolā. Lai arī viņa karjera okeāna otrā pusē pēc skolas beigšanas neturpinājās, viņš Latvijas basketbolā ir spēlētājs, ar kuru jārēķinās jebkuram pretiniekam, jo Klāvam ir ļoti labs metiens.

K.Bedrītis trenēties sācis Rīdzenes sporta skolā pie trenera Anatolija Konstantīnova un uz pirmo treniņu viņu aizveda krustmāte Ingrīda. “Basketbols man iepatikās, kad skatījos Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) pārraides pa Latvijas Televīzijas septīto kanālu (LTV7). Tad arī sapratu, ka basketbols ir mans aicinājums. Vēlējos sevi pierādīt un arī nokļūt televīzijā.”

Klāvs jau 18 gadu vecumā bija atrodams LBL komandas “Valmiera piens”, sastāvā, bet pēc divām sezonām devās laimes meklējumos uz ASV, lai spēlētu un mācītos ”Three Rivers Community” koledžā, kur 2004./05. gada sezonā bija labākai trīspunktu metējs. Laiku ASV Bedrītis atceras kā savas karjeras spožāko posmu.”Mans lielākais panākums karjerā ir spēlēšana ASV koledžā, kur man bija labi rezultāti un biju labākais trīspunktu metējs konferencē,” viņš stāstīja. “Noteikti labāko spēli arī aizvadīju Amerikā.”

Foto: bkvalmiera.lv

Tajā sezonā viņš 28 spēlēs trīspunktniekus meta ar 44 procentu precizitāti, bet, spriežot pēc statistikas rādītājiem, Klāvs spēlēja komandā, kurā tālmetieni tika mesti daudz, jo labāko tālmetienu izpildītāju pirmajā divpadsmitniekā bija četri  ”Three Rivers Community” koledžas spēlētāji. Tieši šāda spēle viņam esot kā ķirsis uz kūkas: “Manas stiprās puses laukumā ir metiens un cīņas spars,” par savu spēli stāsta Bedrītis.

Tomēr pēc veiksmīgās sezonas viņam basketbolu vajadzēja atstāt otrajā plānā.”Bija trīs gadu garš periods, kad basketbolu nespēlēju. Tas bija laiks , kad vienu gadu biju nospēlējis ASV un tad dzīvē notika daži neparedzēti pavērsieni, kas man par basketbolu uz kādu laiku lika aizmirst. Dzīve iegriezās citās sliedēs un basketbols palika aizmugurē.” Tomēr sīkāk par to runāt viņš nevēlējās.

Tāpat Klāva Bedrīša vārds bija atrodams 2006. gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) jauno spēlētāju drafta sarakstos, taču neviena komandu viņu neizvēlējās. Tajā gadā tika draftēti tādi spēlētāji kā Ražons Rondo, Lamarkus Aldridžs un Andrea Bargnāni.

Acīmredzot, laikā, kad Klāvs nespēlēja basketbolu, viņš mācījās “Globe Institute of Technology”, bet 2008. gada rudenī jau atkal bija atrodams “Valmieras” klubā, kur cīnījies U-21 vecuma komandā. Vēl gadu vēlāk K. Bedrītis sezonu sāka “Barons”  komandā, bet noslēdza jau “Valmieras” vienības sastāvā.

Tikmēr, runājot par aizvadīto sezonu, tad basketbolists stāstīja: “Jā, sezonas sākums izvērtās ļoti neveiksmīgs. Mums neveicās spēļu galotnēs un tam, protams, bija savi iemesli. Zaudējam pirmās spēles un tad zuda pārliecība pār saviem spēkiem. Līdz ar to sezonas sākums aizgāja zaudējumu ēnā.”

“Valmierai” tik tiešām sezonas sākums bija ļoti neveiksmīgs, jo ilgāku laiku tā nespēja tikt pie uzvarām ne LBL, ne Baltijas basketbola līgā (BBL). Neveiksmīgie rezultāti kluba vadībai lika mainīt galveno treneri un Gati Melderi šajā amatā nomainīja krietni pieredzējušākais speciālists Ainārs Zvirgzdiņš. Tad “Valmieras” komandai LBL uzvaras sāka krāties viena pēc otras un tā iesaistījās cīņā par uzvaru LBL regulārajā čempionātā. Savukārt BBL čempionātā vairāk par vienu uzvaru valmieriešu nespēja izcīnīt

Bedrītis tomēr nevēlējās teikt, ka Meldera darba metodes būtu bijušas sliktas, jo viņš arī no viņa ir daudz ko iemācījies.

“Pie katra trenera ir citādāk spēlēt, jo katram ir savs redzējums uz basketbolu, kā arī ir sava treniņu metodika,” diplomātiski atbildēja basketbolists. “Ieguvu labu pieredzi gan pie trenera Meldera, gan pie trenera Zvirgzdiņa. Katra pieredze ir vērtīga, vienalga, vai  tā ir laba vai slikta – tā palīdz man augt kā spēlētājam.”

Tāpat aizsargs pagaidām nedomā atstāt “Valmieras” komandu, jo viņš apzinās, ka vēl nav īsti gatavs augstākajām līgām. ” Man šeit vēl ir, ko pierādīt. Kad būšu sasniedzis augstāko līmeni Valmierā, tad arī domāšu par citām komandām un līgām,” skaidroja K.Bedrītis. “Mani tuvākie plāni basketbolā ir izspiest no sevis maksimumu un sasniegt iespējami labākos rezultātus. Uzskatu, ka vēl neesmu parādījis savu potenciālu pilnībā un nākotnē to vēlos arī īstenot.”

Klāvs savā karjerā neko mainīt negribētu, bet saprot, ka pavadītais laiks ASV varēja būt arī veiksmīgāks: “Mazliet ir žēl par pavadīto laiku Amerikā, jo lietas ar basketbolu nesanāca tā, kā pats to vēlētos. Taču pie tā pats esmu vainīgs un tāpat ieguvu ļoti vērtīgu pieredzi. Tā kā viss ir forši! Man viss izdosies!”

Noslēgumā, runājot par Latvijas basketbolu kopumā, “Valmieras” aizsargs atzīst, ka vietējā čempionāta līmenis nav slikts, bet to vajag attīstīt.

“Latvijas basketbolā ir daudz trūkumu. Sākot ar jauniešu un beidzot ar profesionālajām līgām,” viņš skaidroja. “Līmenis mums ir labs un atliek tikai strādāt.”

Aizvadītajā sezonā Bedrītis LBL 14 mačos vidēji guva 4,5 punktus un izcīnīja 2,7 atlēkušās bumbas. Viņa rezultatīvākais sniegums šajā turnīrā bija aprīļa mačā pret “Ventpils” basketbolistiem, kad Klāva kontā bija 13 punkti un četras atlēkušās bumbas.

Savukārt 14 BLL čempionāta spēlēs viņš vidēji guva 6,4 punktus un izcīnīja 2,6 atlēkušās bumbas. Savukārt BBL turnīra rezultatīvākā spēle bija oktobra mačā ar Lietuvas komandu “Šiauliai”, kad Bedrītis guva 20 punktus. Šajā spēlē viņš realizēja četrus no astoņiem tālmetieniem.

Latviešu basketbolistu veikums ārzemēs (2.daļa)

Turpināšu apskatīt, ko tad šajā sezonā paveikuši latviešu basketbolisti, kuri spēlē ārzemju basketbola klubos.

Šajā rakstiņā sākšu ar Mareku Jureviču, kurš sezonu sāka Latvijas komandā “Liepājas Lauvas”, bet vēlāk pievienojās Itālijas otrās augstākās līgas komandai Veronas “Tezenis”. Jurevičus šīs komandas sastāvā laukumā izgājis deviņās spēlēs, kurās vidēji laukumā pavadījis 32,3 minūtes, kļūstot par vienu no komandas līderiem. Vidēji katrā spēlē Jurevičus gūst 14, punktus, izcīna teju četras atlēkušās bumbas un izdara 2,3 piespēles. Tāpat viņam ir ļoti augsta metienu precizitāte – 41,9 procenti divpunktu metienos, 56,7 procenti trīspunktu metienos un ar 83 procentu precizitāti viņš met soda metienus. Aizvadītajās spēlēs Jurevičus vidēji tiek pie 15,2 efektivitātes punktiem.

Jurevičus, pārstāvot Latvijas izlasi

Rezultatīvākā spēle šajā sezonā Jurevičum bija jaunā gada sākumā, kad viņš mačā ar “Fastweb Casale” komandu pretinieku grozā sabēra 20 punktus.

Tikmēr cits latvietis Jānis Porzinģis, kurš Itālijas otrajā līgā spēlējis vairākas sezonas, šogad pārstāv Pistonijas “Tuscany” komandu. Porziņģis šo komandu pārstāv jau no sezonas sākuma un laukumā devies visos 19 mačos. Arī viņš savas komandas rindās vidēji spēlē 30,5 minūtes, kuru laikā ik maču prot gūt 11 punktus. Arī Jānis met ar augstu precizitāti – 57,1 procents divpunktniekiem, 35,8 procenti trīspunktu metieniem un 69,4 procenti soda metieniem. Porzinģis vidēji spēlē izcīna arī četras atlēkušās bumbas un izdara 0,6 piespēles, kas gan šķiet ļoti trūcīgs rādītājs. Tomēr pārējie statistikas rādītāji ir ļoti solīdi. Ar savu sniegumu viņš vidēji izpelnās deviņus efektivitātes punktus. Bet rezultatīvākajā spēlē viņš guva 24 punktus, bet visveiksmīgāk viņš cīnījās zem groza, kad izcīnīja astoņas atlēkušās bumbas.

Jānis Porzinģis

Čempionāta kopvērtējumā “Tuscany” komanda ar deviņām uzvarām 19 spēlēs ir devītajā vietā, bet “Tezenis” ar septiņām uzvarām 19 cīņās ieņem 13.pozīciju 16 komandu konkurencē.

 

 

 

Tagad pievērsīšos Grieķijas otrās līgas čempionātam, kurā spēlē saspēles vadītājs Edgars Jeromanovs un spēka uzbrucējs Māris Ļaksa.

 

Edgars Jeromanovs

Jeromanovs šajā sezonā pārstāv “Perikos/Arhelaos” komandu, kurā viņš ir komandas otrais saspēles vadītājs. Vidēji mačā spēlē 21 minūti, kas gan ir tikai par piecām minūtēm mazāk nekā pamatsastāva saspēlniekam. Edgars šajā sezonā nospēlējis 13 no 14 komandas spēlēm un vidēji spēlē guvis 9,2 punktus un ir ceturtais rezultatīvākais spēletājs komandā. Citi rādītāji viņam gan nav tik skaisti – vidēji spēlē viņš izdara 1,7 rezultatīvas piespēles, izcīna 2,3 atlēkušās bumbas, pārtver gandrīz vienu bumbu spēlē un pieļauj teju divas kļūdas. Jāpiemin, ka komandā tikai divi spēlētāji izdara vismaz divas piespēles vidēji spēlē, bet ne vienam nav trīs piespēles mačā. Jeromanova vidējā efektivitāte ir 7,5 efektivitātes punkti. Tomēr, rezerves saspēlēs vadītājam statistika ir ļoti neslikta.

Rezultatīvākā spēle viņam bija tad, kad viņš pretinieku grozā sameta 18 punktus un tieši šajā spēle viņam bija lielākais spēles laiks – 38 minūtes, bet citā mačā viņš izdarīja četras piespēles, kas arī bija viņa labākais rādītājs.

Tikmēr otrs latvietis Grieķijas otrajā līgā Māris Ļaksa pārstāv basketbola klubu “Panerythraikos”.

Pretēji Jeromanoam, Ļaksa laukumā dodas komandas sākuma sastāvā un vidēji spēlē laukumā pavada 22,9 minūtes, kas ir trešais lielākais laiks komandā. Šajā sezonā viņš ir aizvadījis visas 13 spēles. Tāpat Ļaksa ir arī trešais rezultatīvākais spēlētājs komandā, gūstot 7,5 punktus, bet atlēkušās bumbas viņam gan ir maz, tikai 2,6. Vēl viņš mačā izdara vidēji vienu piespēli, katrā otrajā mačā pārtver vienu pretinieku bumbu un pieļauj arī vienu kļūdu.

Māris Ļaksa

Savā rezultatīvākajā spēlē Ļaksa guva 15 punktus, bet labākais sniegums zem groza viņam ir sešas atlēkušās bumbas.

Grieķijas otrās līgas čempionāta kopvērtējumā ”Perikos/Arhelaos” ar piecām uzvarām un deviņiem zaudejumiem ir 12.pozīcijā, bet ”Panerythraikos” četrām uzvarām un deviņiem zaudējumiem ir priekšpēdējā, 15.pozīcijā.

 

 

Rihards Kuksiks

 

Tikmēr ASV koledžu basketbolu līgā turpina spēlēt aizvadītās vasaras viens no Latvijas basketbola izlases līderiem Rihards Kuksiks, kurš pārstāv Arizonas štata “Sun Devils” komadu.

Šajā sezonā viņš komandā aizvada pēdējo, ceturto gadu. Šogad viņš ir piedalījies visās 19 komandas spēlēs, vidēji laukumā pavadot 27,5 minūtes. Vidēji spēlē viņš gūst desmit punktus, izcīna gandrīz trīs atlēkušās bumbas un izdara teju divas piespēles katrā mačā. No spēles divpunktu metienus viņš met ar 39,7 procentu precizitāti, ar ļoti līdzīgu procentu viņš met trīspunktu metienus – 39,3 procenti. Soda metienus viņš met ar 81,8 procentu precizitāti.  Tāpat viņš vidēji mačā pārtver vienu pretinieku bumbu un pieļauj 1,2 kļūdas. Statistika, protams, varētu būt labāka, bet pats galvenais viņam ir trenera uzticība un liels spēles laiks.

Rezultatīvākā spēle Kuksikam šajā sezonā bija tad, kad viņš guva 22 punktus, spēlējot 36 minūtes. Kopumā viņam tikai divās spēlēs ir gūti vismaz 20 punkti, taču atliek cerēt uz ļoti labām sezonas beigām.

Pagaidām “Pacific 10″ divīzijā “Sun Devils” ar deviņām uzvarām 23 spēlēs ir pēdējā, desmitajā pozīcijā.

Šo manu veikumu noslēgšu ar mūsu kaimiņzemē spēlējošo Ernestu Kalvi, kurš pārstāv Lietuvas komandu Ķēdaiņu “Ņevežis”.

Lietuvas čempionātā Kalve spēlē ļoti stabili, deviņās spēlēs vidēji laukumā pavadot 24 minūtes. Šajā laikā viņš gūst 12,3 punktus izcīna 3,7 atlēkušās bumbas. Vēl viņš katrā spēlē pārtver gandrīz vienu pretinieku bumbu un pieļauj pusotru kļūdu. Lietuvas čempī Kalve tikai pirmajā mačā komandas sastāvā nav guvis vismaz desmit punktus.

Ernests Kalve Latvijas izlases kreklā

Savukārt Baltijas basketbola līgas čempionātā Kalve 11 spēlēs vidēji spēlē 22 minūtes, gūstot 11,2 punktus, savācot 4,7 atlēkušās bumbas un izdarot 0,7 rezultatīvas piespēles. BBL viņam vienā spēlē izdevies gūt 20 punktus, bet divos mačos viņš izcēlies ar astoņām atlēkušajām bumbām.

Lietuvā “Ņevežis” kopvērtējumā atrodas devītajā vietā, bet Baltijas līgā tā ir ceturtajā pozīcijā.

Domāju, ka šis nebūs pēdējais raksts par leģionāriem. Noteikti uzrakstīšu par Rolandu Freimani un sameklēšu vēl kādus citus.

Latviešu basketbolistu veikums ārzemēs (1.daļa)

Vairāki latviešu basketbolisti šajā sezonā pārstāv kādus ārzemju klubus un man šķita interesanti pāris mēnešus pirms sezonas beigām apskatīties, kā tad viņiem tur veicas. Kopā divos rakstos apskatīšu 12 latviešu spēlētāju statistikas rādītājus.

Tātad, pirmie seši basketbolisti.

Sākšu ar visneinteresantāko un populārāko – mūsu vienīgais latvietis Nacionālajā basketbola līgā (NBA) Andris Biedriņš, kura sniegumam seko lielākā daļa. Biedriņš šajā sezonā Goldensteitas “Warriors” komandā aizvadījis 38 spēles un visas sācis pamatsastāvā. Viņš vidēji mačā gūst 6,1 punktu, kas ir sestais labākais rādītājs komandā. Tāpat NBA latvietis vidēji mačā izcīna 8,5 atlēkušās bumbas (otrais komandā aiz Deivida Lī) un izdara 1,3 piespēles. Šajā sezonā Biedriņš ir nobloķējis 38 metienus, tātad vidēji spēlē viens bloks. Metienu procents viņam kā parasti ir pāri 50 procentiem, taču soda metieni šogad atkal nav odziņa, Biedriņš realizējis tikai 36 procentus. Taču nesen aizvadītajās spēlēs varēja redzēt, ka Biedriņam soda metiens nedaudz izskatījām pēc metiena. Viņš, kad izdara metienu, vairāk nenoraustās, bet, ceļoties no celīšiem, izmet salīdzinoši plūstošu metienus.

Andris Biedriņš

 

Aizvadītajās divās spēlēs Andrim bija “double-double”, kas liek cerēt uz statu uzlabošanos. Tā vai tā, viņš spēlē pietiekami daudz (26,4 minūtes) un tas nozīmē, ka savu darbu aizsardzībā viņš izdara labi, gan sedzot savu spēlētāju, gan palīdzot biedriem.

“Warriors” ar 20 uzvarām un 27 zaudējumiem Rietumu konferencē ir 12.vietā. Vēl noteikti varētu pacīnīties par izslēgšanas spēlēm, bet tas nu jau ir ļoti teorētiski, jo astotajā vietā esošajiem Portlendas “Trail Blazers” ir 25 uzvaras un 22 zaudējumi.

Nākošie būs mūsu saspēles vadītāji, kuri spēlē Spānijā – Kristaps Valters, kurš spēlē “Fuenlabrada” komandā un Jānis Blūms no Bilbao “Bizkaia Basket”.

Kristaps Valters

Valters Spānijas ACB līgā aizvadījis 19 spēles, kurās vidēji spēlē laukumā pavadījis 23 minūtes. Tagad pats interesantākais- viņš vidēji spēlē gūst 10,6 punktus, kas ir labākais rādītājs komandā. Viņu sastāvam izgāju cauri vairākas reizes un nevienam nebija vairāk par desmit punktiem. Tāpat viņš ir komandas līderis piespēlēs, ik maču 4,7 piespēles. Pie tam viņš katrā spēlē izcīna divas atlēkušās bumbas. Divu punktu metienus viņš met ar 52 procentu precizitāti, bet truļus ar 31 procentu. Soda metieniem ar labi rādītāji, gandrīz 90 procenti. Šie visi labumi viņam dod 10,4 efektivitātes punktus.

Aizvadītās nedēļas nogales spēlē Valters izcēlās ar 13 punktiem un deviņām rezultatīvām piespēlēm uzvarā pār Alikantes “Meridiano” komandu. Uzvaru nodrošināja tieši latviešu saspēles vadītāja pēdējās sekundēs iemestie soda metieni

Jānis Blūms

Blūms šosezon aizvadījis 19 spēles, spēlējot vidēji 22 minūtes. Viņš savā komandā ir ceturtais rezultatīvākais spēlētājs, vidēji spēlē gūstot 8,5 punktus. Metienu precizitāte viņam ir 32 procenti no trīspunktu metienu līnijas un 38 no tuvās distances. Soda metienu, kā jau snaiperis, izpilda ar augstu precizitāti – 86 procenti. Pie labajiem metienu rādītājiem viņš pievieno gandrīz divas piespēles vidēji spēle un tikpat atlēkušās bumbas. Viņš šajā sezonā vidēji nopelna 6,5 efektivitātes punktus.

Abu latviešu komanda šajā sezonā 19 spēlēs izcīnījušas 11 uzvaras un”Bizkaia Basket” un ”Fuenlabrada” ir attiecīgi sestajā uz septītajā vietā.

Kaspars Kambala šo sezonu iesāka Bulgārijas komandā Sofijas “Lukoil Academic”, kuras sastāvā spēlēja gan vietējā čempionātā, gan Eiropas izaicinājuma kausa izcīņā.  Eiropas izaicinājuma kausā viņš aizvadīja astoņas spēles, kurās ik maču guva 14,4 punktus un izcīnīja 6,5 atlēkušās bumbas, vidēji mačā spēlējot 22,4 minūtes. Taču pēc šīm spēlēm Kambala pameta Bulgārijas komandu un pievienojās Turcijas vienībai “Aliaga Petkim”. Šajā komandā viņš jau aizvadījis piecas spēles, kurās kļuva par komandas līderi gan punktos, gan izcīnītajās bumbās. Vidēji mačā Kambala gūst 17, 2 punktus, izcīna 9,8 atlēkušās bumbas un izdara 1,4 rezultatīvas piespēles, iegūstot 21 efektivitātes punktu.

Kaspars Kambala skaidrojas ar tiesnesi

“Aliaga Petkim” pēc latviešu centra spēlētāja pievienošanās piecās spēles izcīnījusi vienu uzvaru, bet visā sezonā tā izcīnījusi tikai piecas uzvaras un atrodas 14.pozīcijā 16 komandu konkurencē.

Tikmēr Ukrainā spēlē Rindalds Sirsniņš, bet uz pārbaudes laiku tur ir arī Juris Umbraško.

Rinalds Sirsniņš (pa kreisi) strādā aizsardzībā

Sirsniņš pārstāv “Dņipro Azot” komandu. Viņš šīs komandas sastāvā Sirsniņš ir aizvadījis 14 no 28 spēlēm. Vidēji mačā viņš guvis 6,2 punktus (rezultatīvākais ar 14,9 punktiem ir Lamars Karims) un izdarījis 4,8 piespēles, kas ir labākais rādītājs komandā. Viņa rezultatīvākā spēle bija 22.janvārī, kad savas komandas zaudējumā guva 15 punktus. Savukārt visvairāk piespēles viņš izdarīja 28.decembra spēlē, palīdzot “Dņipro Azot” izcīnīt uzvaru. Tāpat viņš vidēji spēle izcīna 2,2 atlēkušās bumbas un iegūst deviņu efektivitātes punktus.

Juris Umbraško ar bumbu

Savukārt Umbrakško savā pārbaudes laikā pārāk “Mikolaiv” komandā pārāk neizceļas. Viņš aizvadījis trīs spēles, kurās vidēji spēlē guvis 3,3 punktus un izcīnījis 1,3 atlēkušās bumbas. Neizskatās, ka viņam izdosies palikt komandā, bet ceru, ka kļūdos.

Ukrainas čempionāta kopvērtējumā “Mikolaiv” ar 13 uzvarām un 14 zaudējumiem ir astotajā pozīcijā, bet “Dņipro Azot” ar 12 uzvarām un 16 zaudējumiem ir pozīciju zemāk.

Nākošajā rakstā rakstīšu par Edgaru Jeromanovu, Māri Ļaksu, Rihardu Kuksiku, Mareku Jureviču, Jāni Porziņģi un Ernestu Kalvi.

LBL statistikas rādītāju līderi 2.daļa

Par godu tuvojošās sezonas pirmās puses noslēgumam, turpināšu aplūkot statistikas rādītājus Latvijas basketbola līgā (LBL).

Atlēkušās bumbas

Pētot šos rādītāju, izlēmu, ka neņemšu vērā Kasparu Ciprusu, kurš LBL vairāk nespēlē, Sandi Valteru, kurš aizvadījis tikai vienu spēli un Kasparu Bērziņu, jo viņš nav aizvadījis 50 procentus komandas spēļu.

Pēc manas atlases pirmajā pozīcijā zem groza izcīnīto atlēkušo bumbu rādītājos ir Roberts Mednis no biznesa augstskolas “Turība” komandas. Viņš dessmit spēlēs vidēji izcīnījis 8,1 atlēkušo bumbu. Tā ir ceturtā daļa no komandas atlēkušajām bumbām (34,7 bumbas vidēji spēlē).  Pie tam viņš vēl vidēji spēlē gūst 12,6 punktus, kas viņu parada par ļoti efektīvu spēlētāju.  Komandas galvenais treneris Pēteris Višņevičs acīm redzami prot izmantot 21 gadu veco basketbolistu. Atceros, kad vēl pastāvēja “ASK/Rīga” komanda, viņš otrās komandas sastāvā ar Kristapu Medisu tīri labi ārdijās, taču pirmās komandas sastāvā tā arī stabili neiekļuva. Ja Mediss “VEF/juniors” sastāvā ir pazudis, tad Mednis atradis savu vietu un ir labs LBL līmeņa basketbolists.

Šis sezonas debitante “Turība” desmit spēlēs uzvarējusi trīs reizes, kas ir par trīs uzvarām vairāk nekā otrai debitantei “Latvijas Universitāte” (LU). “Turība” komandai sastāvs, manuprāt, ir loģiskāks nekā LU, bet ne par to ir stāsts.

Otrs labākais cīņā par atlēkušajām bumbām ir Jurijs Aleksejevs, kurš pārstāv klubu “Liepājas Lauvas”. Viņš 12 spēlēs mācējis vidēji izcīnīt 7,6 bumbas. Arī viņš ir tas, kurš “Lauvu” komandā dominē zem groza, jo komanda vidēji mačā savāc 34,3 bumbas. Otrais labākais cīnītājs zem groza ir nesenais papildinājums -Raimonds Vaikulis, kuram šajā rādītāja ir cipars – 4,8, bet viņš tikai četras spēles aizvadījis.

Vēl Aleksejevs aizvadītajās cīņās pratis gūt vidēji 13,2 punktus, kas pēc Mareka Jurēviča aizbraukšanas ir trešais rādītājs komandā. Viņš ir spēlētājs, kurš dara tās lietas kas spēka uzbrucējam/centram jādara. Piespēles pārāk nedala apkārt, metienu bieži nebloķē, bet pamata lietas dara un dara to tās labi. Jurijs ar savu spēli palīdzējis savai komandai tik pie desmit uzvarām 12 spēlēs. Nav tik slikti.

Trešais, kurš vēl aizvien spēlē LBL un ir aizvadījis vismaz pusi komandas spēļu, ir Andrejs Šeļakovs no “VEF/Juniors” komandas. Viņš 11 spēlēs, pēc neprecīziem metieniem, ik mačā savācis 7,4 bumbas. Tas ir labs rādītājs, jo šai komandai ir labi garie spēlētāji. Četras spēles aizvadījis Bērziņš, kurš šajos mačos vidēji tika pie 8,5 bumbām. Tāpat komandā ir krievs Ivans Neļubovs un 11 spēlēs ticis pie 7,2 bumbām zem groza. Arī Raitis Grafs, kamēr pārstāvēja šo komandu, aizvadīja piecas spēles un izcīnīja 6,5 bumbas. Tā kā Šeļakova paveiktais nav tik slikts. Protams, viņš pagājušajā vasarā bija izlases spēlētājs, visi gribētu no viņa redzēt “double-bouble”  katrā spēle. Pie 7,4 bumbām viņš pievieno vidēji 9,5 punktus. Tomēr ir gana efektīvs spēlētājs. Man viņš šķiet tāds melnais zirdziņš, kurš vienā brīdī sāk darīt visu. Nu tās “X faktors”.

Piespēles

Žēl, ka LBL nav kā Nacionālajā basketbola asociācijā (LBL), kad viens spēlētājs var partneriem izdalīt desmit piespēles un gūst vēl vismaz desmit punktus.

LBL ir tā kā ir un vislabāk piespēles dalīja Mareks Jurēvičus, taču viņš vairāk nespēlē LBL. Līdz ar to par čempionāta labāko piespēlētāju kļuvis “Ventspils” komandas spēlētājs Jānis Strēlnieks, kurš aizvadītajās septiņās cīņās komandas biedriem līdzējis ar 4,7 piespēlēm. Nav pārāk daudz, taču šis nav Strēlnieka primārais turnīrs, LBL par tādu kļūs izslēgšanas spēlēs. Viņa kontā arī 8,4 punkti un 3,9 atlēkušās bumbas vidēji spēlē. Strēlnieka sniegumā patīk, ka viņš netrako un spēlē stabili. Pārāk bieži nevar no viņa redzēt haotiskus lēmumus. To arī pierāda tikai 1,6 pieļautās kļūdas mačā. Viņš kopā ar  leģionāru Česteru Meisonu vidēji mačā izdara 8,7 piespēles no komandas 14.

“Ventspils” komanda šajā sezonā rāda pārliecinošu sniegumu, piedzīvojot tikai vienu zaudējumu deviņās spēlēs. Jāatzīmē, ka iepriekšējās divās spēlēs Strēlniekam tika dota atpūta, taču komanda tāpat izcīnīja uzvaras. Tāpat Strēlniekam tagad būs, kam jautāt pēc padoma, jo komandā atgriezies Sandis Buškevics.

Otrais ar 4,5 piespēlēm ir bijušais Strēlnieka komandas biedrs Dairis Bertāns. Kā zināms, šajā sezonā viņš LBL turnīrā, galvenokārt tiek izmantots saspēles vadītāja postenī un pirmajās spēlēs viņš to dari negaidīti lieliski. Sezonas sākumā bija spēles, kur bija gandrīz desmit piespēles, taču vēlāk viņu sāka segt ciešāk. Neskatoties uz labo sniegumu piespēļu atdošanā, viņš nav aizmirsis par saviem tiešajiem pienākumiem – gūt punktus. Vidēji spēlē 16, 7 piespēles. Komandas motors. Tomēr pirmā numura pozīcijā ir haotisks, tā man no malas izskatās. Tomēr tas nemaina faktu, ka ir efektīvs.

Trešais ar 4,1 piespēli ik mačā ir cits “VEF/Juniors” spēlētājs Jānis Gailītis. Par junioru viņu nevar nosaukt, taču viņš dara to, ko māk vislabāk, spēlē aizsardzībā un palīdz komandas biedriem gūt punktus. Abi kopā ar Bertānu izdara 8,6 piespēles no komandas 13,6 piespēlēm. Tāpat Gailītis gūst 5,2 punktus un izcīna gandrīz četras atlēkušās bumbas.

Tomēr “VEF/Rīga” komanda sākusi nedaudz buksēt, jo aizvadītajās četrās spēlēs ir trīs zaudējumu un kritiens turnīra tabulā uz trešo pozīciju.

Latvijas basketbola līgas (LBL) statistikas līderi

Teju jau pirmā Latvijas basketbola līgas sezona ir pusē, tāpēc interesanti šķiet papētīt, kas ir LBL dažādu statistikas rādītāju līderi. Tāpat jāpapēta šo līderu komandas sniegums un tā kā Latvijā nav pārāk daudz komandu, tas nebūs pārāk grūti.

Punkti

LBL rezultatīvākais ar 22,1 punktu vidēji mačā ir “Liepājas Lauvas” basketbolists Mareks Jurēvičus. “Lauvās” viņš sāka savu profesionālo karjeru un pēc diviem pavadītiem gadiem viņš atgriezās Liepājā un to izdarīja ar vērienu. Šādu punktu ražu viņš savāca astoņās spēlēs, kas uz citas lielās līgas fona nav daudz, bet Latvijā šādi vidējie rādītāji nav bijuši pārāk bieži redzami. Jurēvičus tika atzīts arī par oktobra vērtīgāko LBL spēlētāju, jo bez punktiem viņš vidēji mačā izcīnīja piecas bumbas zem groziem un dalīja arī piespēlītes. Nu vārdu sakot, īsts komandas līderis. Tagad basketbolists aizbrauca atrādīties Itālijas otrās augstākās līgas vienam no vājākajiem klubiem, kas man ir nesaprotami, jo neticu, ka nebija kaut kas nopietnāks. Tomēr acīm redzot nevar nenovērtēt Itālijas otro līgu, ja jau Kristaps Janičenoks tur nospēlēja vairākas sezonas un “VEF Rīga” komandā tāpat ir labākais spēlētājs, tad tur līmenis ir gana augsts.

Jurēvičus ar savu sniegumu komandai palīdzēja tikt pie septiņām uzvarām deviņās spēlēs, kas dod otro pozīciju līgas tabulā. Liepājas basketbols ir atpakaļ, tikai redzēsim, vai šīs “Lauvu” līderis atgriezīsies atpakaļ. Visticamāk, ka nē, jo nav viņš tik slikts, lai neiekļūtu Itālijas otrajā līgā.

Lai gan Sandis Valters vienā LBL spēlē pretinieku grozā salādēja 20 punktus, taču ar to man ir par maz. Tāpēc otrais rezultatīvākais bumbotājs ir Pāvels Veselovs, kurš atgriezās Latvijas basketbolā pēc ceļošanas pa Eiropu. Atgriezās “Valmiera” komandā un izdarīja ar vērienu, jo tika atzīts ar novembra vērtīgāko basketbolistu. Vidēji sešos mačos šamējais guva 18,3 punktus un izcīnīja 7,2 atlēkušās bumbas. Pēc viņa pievienošanās “Valmiera” vismaz LBL sāka izcīnīt uzvaras, jo Baltijas līgā uzvaras pagaidām nav. Vismaz “Valmierā” Veselovs kārtīgi izspēlējas, ko Čehijas līgā nevarēja izdarīt. Patiesībā šāda statistika iepriecina, jo komandā ir izteikts līderis, uz kuru izteikti tiek spēlēts un “Valmieras” spēle paliek skatāmāka.

Valmierai gan ir tikai trīs uzvaras šajā čempionātā, taču domāju, kas tas uzlabosies, jo ir iegūts saspēles vadītājs Raimonda Gabrāna personā un Jānis Kaufmanis ir atgriezies no traumas ārstēšanas.

Trešajā vietā ir manējo, “Zemgales” komandas līderis Ilmārs Bergmanis. Vidēji spēlē Bergmanis gūst 17,3 punktus un palīdzējis savai komandai tikt pie sešām uzvarām 11 spēlēs. Tas nav slikts rezultāts. Bergmanis ir konkrēts dragātājs, kurš skrien, met, piespēlē, kļūdās. Bieži, skatoties “Zemgales” spēles, gribas jautāt “KĀPĒC”? Tomēr viņš ir pieredzējušākais spēlētājs komandā un viņš savam klubam palīdz izcīnīt uzvaras, tad jau viņš dara visu ļoti labi.

Zemgale patiesībā mani nedaudz pārsteigusi, jo šosezon spēlē skatāmu un kvalitatīvu basketbolu, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām. Sastāvs savākts arī neslikts, bieži izšauj jaunie spēlētāji, kā mans bijušais biedrs Seņkāns un Kanbergs. Patīkami.

Kļūdas

LBL jaunpienācēji “Latvijas Universitātes” komanda kļūdās kā traka, tā man stāsta statistika.

LU komandas pazīstamākais spēlētājs Žanis Peiners vidēji mačā pieļauj 4,2 kļūdas. Tomēr redzot divas viņa spēles, tas tāpēc, ka viņš uzņemas iniciatīvu, nevis piļī truļus no stūra pāri visām rokām. Viņš noteikti ir spēcīgs komandas papildinājums, kurš nāk no soliņa un met vidēji 11 punktus. Bija pat spēle, kurā viņš izcēlās ar 30 punktiem. Žēl, ka traumu nomocīts un vēl tagad viņš spēlē ar aparātiņu, kas uzrāda kaut kādus datus par viņa sirdi. Diez gan biedējoši. Tomēr var redzēt, kāpēc Valdis Valters viņā saskatīja talantu un aicināja uz VEFu. Spēlē ar “Barons”, man šķiet, ka Peiners bija vienīgais, kurš iznāca laukumā un ikreiz, kad bija ar bumbu nemeta trīspunktu metienus. Spēlē gudri, gāja uz grozu atmeta citiem, man pat patika viņa sniegums tajā spēlē.

Otrais ar 3,9 kļūdām ir Krists Pīternieks un arī pārstāv LU. Viņš gan ir komandas sākuma sastāva saspēles vadītājs. Acīm redzot viņš ar Peineru ir visvairāk ar bumbu ir līderi komandā. Pīternieks spēlēs man šķita daudz nemanāmāks, taču pietiekami produktīvs – deviņi punkti un trīs ar pus piespēli vidēji spēlē. Viņš gan senāk bija uz daudz ko vairāk spējīgs, jo tika uzskatīts par baigo talantu un spēlēja pat Grieķijā.

LU komandā ir jaunu spēlētāji. Šī komanda reāli pastāv tikai no šīs sezonas un labus rezultātus no viņiem sagaidīt vēl nevar. Taču jaunajiem basketbolistiem, kuri studē LU, tā ir laba iespēja spēlē augstā līmenī, kas noteikti ir daudz.

3,4 kļūdas LBL mačos pieļāva Kaspars Cipruss, kurš nesaprotamā kārtā tika atlaists no BK “Valmieras”. Ar draudīgu statistiku (15+10) viņš bija izteikts līderis, taču komanda pateica, ka viņš neiederas komandā. Ko? ar tādu statistiku tas nav nopietni. Cik bieži LBL kāds vāc desmit bumbas vidēju mačā? Trakums, manuprāt. Likās, ka vismaz puse no vecā Ciprusa ir atgriezusies, taču viņš devās atpakaļ uz Spānijas un spēlēs trešajā līgā.

Zem groza tandēms Cipruss un Veselovs būtu spēcīgs LBLā, taču kaut kas nebija komandā, tāpēc arī tagad ir labi.

Nākošreiz par Atlēkušajām bumbām un piespēlēm

Rupais rullz

http://www.google.lv/imgres?imgurl=http://www.home.lv/zandx/basketbols/lbl.gif&imgrefurl=http://www.home.lv/zandx/basketbols.htm&usg=__9DEjaRveS67RCtZ8DwkZfcjY8-4=&h=500&w=533&sz=17&hl=lv&start=0&sig2=tvG4Z7WWzylrP5S1NL4odg&zoom=1&tbnid=T7Z4EV_y_PiVrM:&tbnh=146&tbnw=156&ei=6Nr-TPDPLoOGswarnr2EBg&prev=/images%3Fq%3Dlbl%26um%3D1%26hl%3Dlv%26sa%3DN%26rlz%3D1C1SKPL_enLV395LV395%26biw%3D1228%26bih%3D783%26tbs%3Disch:1&um=1&itbs=1&iact=hc&vpx=352&vpy=246&dur=2397&hovh=216&hovw=231&tx=110&ty=134&oei=6Nr-TPDPLoOGswarnr2EBg&esq=1&page=1&ndsp=23&ved=1t:429,r:7,s:0

Latvijas jaunie talanti izvēlas ārzemes

Latvijas jaunie talanti  Ojārs Siliņš, Kaspars Vecvagars un Edmunds Dukulis ir izvēlējušies nākamajā sezonā spēlēt ārzemēs.

Ojārs Siliņš. Foto Basket.lv

Kā pirmais, kurš izvēlējās spēlēt ārzemēs ir Ojārs Siliņš. 17 gadus vecais basketbolists izvēlējās Itālijas komandu “Reggio Emilia”. Tur viņš spēlēs jauniešu komandā.

Nenoliedzami talantīgais basketbolists, kurš pagājušo sezonu iesāka “Ķeizarmežs” komandā, kura nepabeidza sezonu LBL nenomaksāto parādu dēļ. LBL viņš guva 5,6 punktus, bet BBL izaicinājuma kausā 6,8 punktus vidēji spēlē. Pēc tam Siliņš “DSN” komandas sastāvā spēlēja Eiropas Jaunatnes Basketbola līgā, kur tika atzīts par pirmā posma vērtīgāko spēlētāju, Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas sezonas vērtīgāko spēlētāju(18 spēlēs 19.1 punkts) un spēlēja Jauniešu Eirolīgā “Stella Azzurra” sastāvā un bija labākais punktu guvējs – 20,3 punkti un 5 izcīnītas bumbas ik spēli.  Sezonu nedaudz sabojāja neiekļūšana U18 izlasē, no kuras viņš tika atskaitīts kā pēdējais.

Spēlētājs, kurš ir  bijis līderis faktiski visu sezonu, varēs apliecināt, ka var spēlēt arī pret Itālijas labākajiem jaunajiem spēlētājiem.

Kaspars Vecvagars. Foto Sporta Avīze

Nākošais, kurš izvēlējās braukt projām no Latvijas ir Kaspars Vecvagars. Viņš jau kādu laiku ir Kauņas “Žalgiris” redzeslokā un tagad tika parakstīts līgums. Vecvagars parakstīja līgumu pēc sistēmas 3+2. Skaidrs ir tas, ka pirmo sezonu viņš spēlēs “Žalgiris” otrajā komandā, bet pēc tam durvis būs vaļā uz lielo komandu. Basketbolistam šajā sezonā būs iespēja spēlēt jauniešu Eirolīgā un Lietuvas otrajā līgā.

Vecvagars šajā vasarā bija viens no līderiem U18 izlasē – gandrīz 7 punkti, 4,4 izcīnītas bumbas zem groziem un 4 rezultatīvas piespēles 24 minūtēs vidēji spēlē. Pagājušo sezonu spēlēja “Turības” sastāvā LBL otrajā divīzijā, kur spēlētājs nāca no rezervista soliņa un rādītāji šādi – 5,7 punkti un 1,2 piespēles. LJBL A grupā ik spēli guva 12,6 punktus.

Kauņas “Žalgiris” saredzēja talantu šajā basketbolistā un piedāvāja līgumu. Interesanti, ka neviens Latvijas klubs neizrādīja tik pastiprinātu interesi par šo spēlētāju. Pozitīvi tas, ka Kauņā izauguši ļoti daudz jauno lietuviešu basketbolistu un Vecvagaram ir iespēja kļūt par vienu no tiem. Komandā darbojas talantu audzināšanas sistēma un tas arī bija iemesls, kāpēc Vecvagars izvēlējās Lietuvu – izaugsmes iespējas. Latvijā tās ir ļoti ierobežotas.

Edmunds Dukulis. Foto FIBA Europe

Edmunds Dukulis turpmāk pārstāvēs Itālijas “NGC Cantù”. Viņš ir noslēdzis ilgtermiņa līgumu ar šo klubu. Protams, viņam no sākuma sevi būs jāpierāda sevi jauniešu komandā, kur sacentīsies ar sava vecuma jaunajiem basketbolistiem.

Šajā vasarā Dukulis spēlēja U18 izlasē, kur guva 13,6 punktu un 8,4 bumbas zem groziem. Eiropas bronzas īpašnieks U18 vecuma grupā pagājušo sezonu tika izīrēts “Turībai”, kura ir LBL otrās divīzijas vice čempione. Dukulis bija viens no šīs komandas balstiem un guva 12 punktus un izcīnīja 6,8 bumbas zem groziem.

Visi šie basketbolisti ir izvēlējušies komandas ar tradīcijām. Viņiem būs izaugsmes iespējas, tiks dota iespēja strādāt ar labiem treneriem un pats galvenais viņi varēs spēlēt ar daudz spēcīgākiem pretiniekiem, nekā to darītu LJBL. Tas ir liels solis uz priekšu viņu karjerās, galvenais, lai ir veselība un pareizā attieksme pret darbu.